CO2 piesaistes kredīti - unikāla iespēja pelnīt jau šodien

Lauku konsultāciju centrs Zīles kā vieni no pirmajiem sniegs iespēju lauku īpašumu saimniekiem verificēt un pārdot oglekļa kredītus, tādā veidā gūstot papildu ienākumus no sava īpašuma. Mūsu radītā platforma un juridiskais ietvars ļaus akreditēt oglekļa kredītus bez papildu izmaksām no īpašnieku puses.

CO2 kredīti

Latvijā aptuveni ir 300 – 500 tūkstoši aizaugušas un lauksaimniecībā neizmantojamas zemes, kuras ir pat sava veida apgrūtinājums to saimniekiem, kas nesniedz nekādu ieguvumu un varbūt pat rada zaudējumus. CO2 piesaistes kredīti un to pārdošana ir unikāla iespēja pelnīt no CO2 kredītiem, veicot nepieciešamās darbības un verificējot šīs zemes. Šobrīd šos CO2 kredītus ir iespējams pārdot tā saucamajos brīvprātīgajos tirgos, bet paralēli Eiropas Savienībā notiek aktīvs darbs pie likumiskā ietvara, kas regulēs un, iespējams, radīs iespēju CO2 kredītus pārdot arī ETS (Emisiju tirdzniecības sistēma) sistēmā.

Kā notiek CO2 kredītu iegūšana ar Zīles konsultantu palīdzību?

Lauku īpašumu konsultāciju centrs Zīles aktīvi sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem ekspertiem un verifikācijas kompānijām, nodrošinot starptautiski atzītu un pareizu procesu kredītu iegūšanai un verifikācijai.

Kā tas notiek?

  1. Tu iesūti informāciju par savu īpašumu.
  2. Zīles konsultantu komanda izvērtē iespējas īpašumā ģenerēt oglekļa kredītus, sagatavo piedāvājumu un aprēķinus.
  3. Ja piedāvājums liekas interesants, tiek noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros ik gadu tiek saņemta kompensācijas maksa par pārdotajiem CO2 kredītiem.
  4. Tiek veiktas nepieciešamās zemes apsaimniekošanas darbības, lai būtu iespēja saņemt ienākumus no CO2 kredītu pārdošanas.
  5. Tiek veikts verifikācijas process.

Lauku īpašuma konsultāciju centrs Zīles ir pirmais konsultāciju centrs, kas apvieno konsultantus ar pieredzi meža apsaimniekošanā, lauksaimniecības, finanšu un investīciju nozarēs. Mēs dalāmies ar šīm zināšanām un pieredzi, lai līdzcilvēki mums apkārt saņemtu godīgu un iespējami augstāko labumu no lauku īpašuma. Neiesakām pārdot savus īpašumus, ja vien nespiež ārkārtēji apstākļi!

CO2 piesaistes kredīti

Līdz 2020. gadam starptautiskos emisiju kredītus varēja arī apmainīt pret ETS kvotām - tas tika pārtraukts 2020. gadā. Tas ir izraisījis diskusijas par to, vai noteikums būtu jāpārskata attiecībā uz oglekļa piesaistes kredītiem (CRC), kas iegūti ES 14 valstīs. CRC ir pārbaudīts instruments, kas pierāda, ka no atmosfēras ir izņemts iepriekš noteikts daudzums (parasti 1 tonna) CO2 ekvivalenta emisiju. To var izdarīt dažādos veidos, sākot no mežsaimniecības līdz tiešai gaisa uztveršanai.

Eiropas Savienības oglekļa piesaistes kredītu plāns

Eiropas Komisija (EK) nesen pabeidza atgriezeniskās saites posmu rīcības plānam, kas veicinātu oglekļa noņemšanas risinājumus un izstrādātu normatīvo regulējumu CRC sertificēšanai15. Plāns tiks publicēts 2021. gada beigās, un tas noteiks skaidru ceļvedi attiecībā uz CRC ES. Tikmēr priekšlikums regulai par oglekļa piesaistes uzraudzību, ziņošanu un verifikāciju jau ir izstrādes posmā, un 2022. gada pirmajā ceturksnī tas tiks uzsākts sabiedriskajā apspriešanā.

Tiklīdz tas tiks pieņemts 2022. gada beigās, CRC iekļaušana ETS būs tikai viena soļa attālumā. Viens solis, kas varētu izrādīties pāris gadus ilgs, jo pašreizējā ES politika nespēj nodrošināt daudzsološu CRC iekļaušanu ETS. Tomēr joprojām valda optimisms, jo EK Klimata pasākumu departaments ne tikai ir publicējis vadlīniju rokasgrāmatu, kurā emisiju tirdzniecība izklāstīta kā labvēlīgs finansēšanas risinājums oglekļa piesaistes risinājumiem, bet departamenta direktors intervijās ir skaidri norādījis, ka CRC uzņemšana ETS ir viens no to mērķiem, ņemot vērā noteiktu nosacījumu izpildi.

Oglekļa piesaistes kredītu priekšrocības

CRC iekļaušanai ETS ir daudz nozīmīgu priekšrocību. Pirmkārt, tas ir “lēts” risinājums emisiju problēmai. 2020. gadā ETS mainīja īpašniekus 8450 miljoni tonnu kvotu, kuru vērtība ir 210 miljardi EUR par gada vidējo cenu aptuveni EUR 25. No tiem 589 miljonus kvotu dalībvalstis izsolīja par EUR 14,5 miljardiem.

Ja tirdzniecības apjomi 2021. gadā ir saglabājušies tāpat kā 2020. gadā, tirgus vērtība būs vairāk nekā 400 miljardi eiro, jo cenas 2021. gada beigās pieaugs līdz vairāk nekā EUR 80. Tas nozīmē, ka, iekļaujot CRC sistēmā, ES valdības radītu neticamu finansējuma avotu oglekļa noņemšanas risinājumiem, neietekmējot savus izdevumus. Otrkārt, CRC etalon vērtības noteikšana veicinātu globālu inovāciju oglekļa noņemšanas risinājumos uz ES. ETS kvotu augstās cenas dēļ ES būtu visrentablākā teritorija, kur izstrādāt un ieviest jebkādus oglekļa noņemšanas risinājumus. Tas radītu ārvalstu tiešās investīcijas un palielinātu nodarbinātību. Turklāt mērogojamus risinājumus pēc tam varētu eksportēt citur, vēl vairāk samazinot globālās emisijas.

Kāpēc ir radušās CO2 kompensācijas?

Mūsu pasaule atrodas uz pārmaiņu kraujas un lai mazinātu cilvēku ietekmi uz klimatu, Eiropas Savienība nospraudusi ambiciozus mērķus oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazināšanā un piesaistē no atmosfēras. Pēc Klimata Pārmaiņu Starpvaldību Padomes (IPCC) jaunākā pētījuma klimata stāvoklis tuvākos 80 gadus pasliktināties, pat pieturoties pie Parīzes klimata vienošanās, kas paredz vidējās temperatūras pieaugumu noturēt zem 1,5 °C.

CO2 kompensāciju tirgus izaugsme

Sabiedrības spiediens risinājumu attīstīšanai un ieviešanai palielināsies, stimulējot strauju CO2 kompensāciju tirgus izaugsmi. Pašlaik patērētāji kļūst arvien jūtīgāki pret zaļo mārketingu. Jāatzīst, ka nevajadzētu pārsteigt ar biežuma rekordu, kas notiek klimata statistikas pasaulē. Piemēram, iepriekšējā desmitgade bija karstākā kopš uzskaites sākšanas pirms 140 gadiem. Un, protams, dabas katastrofas — no viesuļvētrām Centrāleiropā līdz Grieķijas izmēra meža ugunsgrēkiem Sibīrijā.

Miljonus cilvēku visā pasaulē uztrauc klimata pārmaiņas

Visa šī nekārtība ir radījusi plaši izplatītu uzskatu, ka klimata pārmaiņām ir jāpievērš uzmanība. Pat lielākās globālās pandēmijas laikā vairāk nekā 100 gadu laikā 64% cilvēku, kas aptver vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju, uzskatīja, ka klimata pārmaiņas ir ārkārtas situācija. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aptauju veica 1,2 miljoni cilvēku no 50 valstīm, kas pārstāv 56% no planētas iedzīvotājiem. Tas parāda, cik spēcīgi sabiedriskā doma ir mainījusies uz rīcību klimata jomā. Nostāja, kas nākamajos gados tikai kļūs stingrāka, jo klimats kļūs mazāk patīkams. Un tas noteikti kļūs mazāk patīkami, daudz mazāk.

Mēs kolektīvi nedarām to, kas jādara, lai mainītu paisumu — mūsu emisijas joprojām pieaug katru gadu, lai gan nedaudz lēnāk nekā pirms 20 gadiem. Savā jaunākajā novērtējuma ziņojumā (AR6) ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) izskata fizisko zinātni, kas ir klimata pārmaiņu pamatā, novērtē to ietekmi un piedāvā seku mazināšanas priekšlikumus.

Eiropas zaļais kurss un ETS (Emisiju tirdzniecības sistēma)

Eiropas Savienība (ES) savus klimata mērķus ir noteikusi Eiropas Zaļajā kursā, kura galvenais mērķis ir panākt, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitāti. Drosmīgs paziņojums, ko atbalsta dažādi priekšlikumi, sākot no oglekļa tarifiem līdz fosilās enerģijas pārskatīšanai. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir bijusi viena no veiksmīgākajām Eiropas Savienības iniciatīvām emisiju samazināšanai.

ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

ES ETS bija pirmā lielākā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju tirdzniecības sistēma pasaulē. Sākotnēji ETS ietvēra aptuveni 12 000 iekārtu, kas veido 40% no CO2 ekvivalenta emisijām. Pirmajā posmā (2005–2007) sistēma aptvēra:

  • enerģētikas darbības;
  • minerāleļļu pārstrādes rūpnīcas;
  • metālu apstrādi un ražošanu;
  • minerāl rūpniecību;
  • celulozes, papīra un kartona darbības.

Tagad IV posmā sistēmas darbības joma ir paplašināta, iekļaujot aviācijas un jūrniecības darbības, savukārt kopējais SEG emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam nosaka, ka visām nozarēm, uz kurām attiecas ES ETS, ir jāsamazina emisijas par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Paredzams, ka drīzumā tiks iekļautas arī citas nozares, piemēram, ceļu infrastruktūra, ēkas un automašīnas. “Cap-and-trade” princips ir ETS pamatā. Saskaņā ar to visām sistēmas iekārtām ir noteikts maksimālais SEG emisiju apjoms. Pēc tam dalībvalstis izsola lielāko daļu kvotu ETS, bet dažas tiek piešķirtas bez maksas. Izsolē iegādātajām kvotām piešķirto bezmaksas kvotu kopums atšķiras atkarībā no nozares, kā arī laika gaitā. Kamēr apstrādes rūpniecībai 2013. gadā 80% kvotu tika izsniegtas bez maksas, 2020. gadā nozarei bija jāiegādājas 70% emisiju kvotu. Daļa tiek glabāta arī kā buferi un rezerves mehānismi. 

CO2 kompensācijas un kredīti - biežāk uzdotie jautājumi
Kādi īpašumi kvalificējas CO2 kompensāciju saņemšanai?

Principā kvalificēties ir iespēja gandrīz jebkuram meža, lauksaimniecības vai purva zemei. Katrs gadījums gan ir jāizskata individuāli. Zvaniet vai rakstiet un mēs Jums parādīsim visas viedas apsaimniekošanas iespējas, kas sniegs pēc iespējas augstāku ieguvumu.

Cik tonnas CO2 piesaista hektārs zemes?

Šo rādītāju ietekmē daudz dažādi faktori, kas balstīti uz zinātniskiem pētījumiem. Latvijā vidēji šis rādītājs ir ap 6 tonnām uz hektāru meža zemes.

Cik var saņemt par vienu tonnu piesaistītā CO2?

Cenu ietekmē dažādi apstākļi un verifikācijas metode un vieta. Dažādās biržās un dažādu verifikācijas sertifikātu CO2 kredītu cenas svārstās no 10 līdz 80 eiro par tonnu.

Pieteikties konsultācijai

Saistītie raksti

Populārākās celulozes izmantošanas nozares

Celulozes izmantojums produktu ražošanā ir būtisks faktors, kas veicina ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu.
Publicēts 30/11/2023

Ko var cirst neprasot ciršanas apliecinājumu!?

Ne visām mežizstrādes darbībām mežā ir nepieciešams ciršanas apliecinājums
Publicēts 02/11/2023

Kādi ir iespējamie meža ciršanas veidi!?

Pirms uzsākt mežistrādi ir būtiski saprast kāds ciršanas veids ir piemērotākais
Publicēts 01/11/2023

Kā atpazīt pārpircējus un uzņēmumus, kas vēlas no Tevis nopirkt pēc iespējas lētāk!?

Daudzi meža un lauksaimniecības zemes īpašnieki iekrīt pārpircēju lamatās, kā rezultātā zemes īpašnieki iegūst par 30-50% mazāk!
Publicēts 26/09/2022

Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu jums kvalitatīvu un atbilstošu saturu.

Privātuma politika