Meža ciršana ir viens no pakalpojumiem, kas tiek nodrošināts Zīles pakalpojuma viedā meža apsaimniekošana ietvaros. Meža ciršana ir mežu apsaimniekošanas posms, kurā notiek koku ciršana, pielietojot dažādus ciršanas veidus, kas tiek izmantoti atkarībā no mežaudzes vecuma, caurmēra vai citiem apstākļiem. Meža ciršana ir izaicinājumiem bagāts un nereti arī bīstams process, kur pieredze un zināšanas spēlē būtisku lomu, lai tas notiktu bez kļūdām, kas var radīt zaudējumus meža saimniekiem.
Meža ciršana ir tehniski un no plānošanas viedokļa izaicinājumiem un pārsteigumiem bagāts process, kur tādi neparedzami apstākļi kā laikapstākļi, saplīsusi tehnika vai apaļkoka cenu izmaiņas liek mainīt meža ciršanas plānu stundas laikā, tāpēc mēs jau no pirmās mežizstrādes darbu dienas detalizēti sekojam līdzi katrai darbībai un veicam nepieciešamās izmaiņas, ja apstākļi to pieprasa. Ņemot vērā lauku īpašumu konsultāciju centra Zīles konsultantu daudzpusīgo pieredzi meža apsaimniekošanā, mežizstrādē un koksnes realizācijā, spējam nodrošināt meža zemes īpašniekiem pārdomātu un saprātīgu meža ciršanu, kur tiek veikta visu procesu skrupuloza plānošana un uzraudzība, ievērojot visas likumā noteiktās prasības, un piegādāt iespējami augstāko ieguvumu meža saimniekiem.
Meža ciršana ar Zīles ietver šādus pakalpojumus:
Meža ciršana ir iespējama, veicot dažādus cirtes veidus, kas pielietojami, kad to pieļauj Meža likums vai arī neparedzēti apstākļi kā kaitēkļi vai dabas stihijas. Meža ciršana palīdz uzlabot mežaudzes kvalitāti un arī iegūt apaļkoku no meža zemes. Meža ciršana pamatā notiek, izmantojot divas galvenās ciršanas - galveno vai kopšanas cirti. Kopšanas cirtes pārsvarā izmanto, lai mežaudzes augšanas laikā uzlabotu mežaudzes kvalitāti un paralēli jau iegūstot pirmos apaļkoka kubikmetrus. Savukārt, kad mežaudze sasniegusi ciršanas vecumu, tad pielieto galveno cirti – kailcirti, pakāpenisko vai izlases cirti. Var gadīties, ka meža kaitēkļu, meža dzīvnieku vai dabas stihiju ietekmē mežā ir jāveic arī sanitārā, rekonstruktīvā un ainavu cirte.
Galvenā cirte ir meža ciršana, kad sasniegts mežaudzes cirtes vecums vai caurmērs. Šai cirtei ir iespējami 2 izpildes veidi – kailcirte un pakāpeniskā cirte. Kailcirte ir meža ciršana, kur mežaudze tiek nocirsta vienā piegājienā, kur kailcirtes platība drīkst būt no 2-5 hektāriem atkarība no mežaudzes tipa - silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā maksimālā platība var būt 5 hektāri, pārējos meža tipos ne vairāk par 2 hektāriem. Pēc kailcirtēm ir obligāti jāveic meža atjaunošana - mākslīga koku stādīšana vai ļaujot mežaudzei dabiski atjaunoties 5 gadu laikā.
Retākos gadījumos pakāpenisko cirti veicot galveno cirti. Šajā gadījumā meža ciršana notiek vairākos piegājienos, kur mērķis ir panākt meža dabisko atjaunošanos zem paliekošo koku vainagiem. Mežaudzi nocērt pilnībā tad, kad dabiski atjaunojušos koku skaits ir atbilstošs likumam, lai mežaudzi uzskatītu par atjaunojušos.
Galvenā izlases cirte ir meža ciršana, kas neparedz mežaudzes pilnīgu nociršanu. Izlases cirti pielieto dažādu vecuma mežos, periodiski nocērtot mežaudzes daļu, kas nepārsniedz pieaugumu. Meža ciršana ar izlases cirti paredz to, ka šķērslaukums nedrīkst tikt samazināts zem kritiskā šķērslaukuma. Izlases cirtes pārsvarā pielieto gadījumos, kad kailcirte ir aizliegta.
Meža ciršana izmantojot kopšanas cirtes galvenais mērķis ir uzlabot mežaudzes koku augšanas apstākļus un atstāt vēlamās un ienesīgākās koku sugas. Kopšanas cirtes iedalās 2 posmos - jaunaudžu kopšana un krājas kopšanas cirte. Jaunaudžu kopšanu uzsāk brīdī, kad nekvalitatīvās koku sugas sāk nomākt kvalitatīvās sugas un jāpanāk vēlamo koku sugu sastāvs, atbrīvojot tiem telpu ātrākai augšanai.
Meža ciršana izmantojot krājas kopšanas cirti ir iespējams gūt pirmos ienākumus. Jaunāka vecuma mežos pārsvarā tiks iegūti mazāk vērtīgi sortimenti kā malka un papīrmalka, savukārt jau vecākos mežos iegūsi arī vērtīgos sortimentus kā baļķus un finieri. Krājas kopšanas cirti nav jēgas veikt mežaudzēs, kas vecākas par 50 gadiem, jo tas vairs neuzlabos paliekošo koku augšanas produktivitāti.
Meža ciršana izmantojot sanitāro cirti iespējama, ja mežaudze ir cietusi no dabas stihijām, vai kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem. Meža ciršanu sanitārajā izlases cirtē veic līdz paliekošo, veselo koku šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu. Savukārt, ja veselo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko, tad mežaudzi nocērt sanitārajā kailcirtē.
Meža ciršana izmantojot rekonstruktīvo cirti ir iespējama, ja ir Valsts meža dienesta atzinums, ka mežaudzes šķērslaukums ir zem kritiskās vērtības, vai ja mežaudze ir neatgriezeniski bojāta kaitēkļu, dzīvnieku vai slimību rezultātā.
Meža ciršanas neatņemama un ļoti svarīga sastāvdaļa ir apaļkoka pieviešana līdz krautuvei kam tiek izmantots forvarderis. No meža ciršanas etapiem apaļkoka pieviešana ir bieži vien sarežģītākais un izaicinājumiem bagātākais etaps, tāpēc ļoti būtiski ir pirms meža ciršanas izpētīt īpašumu dabā un izstrādāt pārdomātu apaļkoka pievešanas plānu. Šis ir tik svarīgs mežistrādes posms, jo var būtiski ietekmēt meža saimnieka ieguvumu. Piemēram, vasarā skujkoku ir kritiski izvest ārā pēc iespējas ātrāk, jo skujkoks var sazilēt pat 2 dienu laikā, ja ir karsts un sutīgs laiks, tāpēc Zīles pēc iespējas izstrādā vairākas apaļkoka izvešanas stratēģijas, kā arī nodrošinās, lai ir pieejami vairāki forvarderi, ja apstākļi to pieprasa.
Meža ciršanas atļauju iegūst, iesniedzot Valsts meža dienestā nepieciešamos dokumentus ciršanas atļaujas saņemšanai. Iesniegumā jānorāda, kuros meža nogabalos un kāda ciršana plānota. Ja vēlies veikt sanitāro cirti, tad iesniegumā ir jānorāda meža bojājuma veids. Galvenās cirtes/kailcirtes gadījumā obligāti ir jāiestigo un pie iesnieguma obligāti ir jāpievieno cirsmas skice, iekļaujot šādu informāciju:
Meža ciršanas atļauju nevarēsi saņemt, ja nebūs derīga meža inventarizācija/taksācija. Taksācija ir derīga 20 gadus. Ja ir doma cirsmu pārdot cirsmu izsolē, obligāti ir jāveic dastošana, lai precīzi zinātu cērtamo m3 apjomu.
