Lauksaimniecības zemes nomas maksa veidojas no vairākiem faktoriem — atrašanās vietas, augsnes kvalitātes un infrastruktūras kvalitātes kā grāvji un meliorācijas sistēmas. Diemžēl bieži lauku zemju saimnieki informācijas un konsultantu trūkuma dēļ tiek maldināti, kā rezultātā tiek maksāta ļoti zema zemes nomas maksa. Mēs esam izstrādājuši zemes nomas maksas aprēķina metodi, kura palīdz palielināt īpašumu saimnieku ieguvumu un kas ir godīga gan pret zemes īpašnieku, gan nomnieku.
Zemes nomas maksas noteikšana notiek pamatojoties uz vienu galveno faktoru – augsnes kvalitāti un auglību, kuru visprecīzāk var noteikt veicot augsnes kvalitātes analīzes. Zemes auglību pamatā ietekmē trīs apstākļi:
- Īpašuma atrašanās vieta – dati un arī zemes cenas jau to uzskatāmi parāda, ka visauglīgākā zeme ir Zemgalē, kurai seko Kurzeme, tad Vidzeme un Latgale. Atšķirību uzskatāmi parāda iespējamās ražas apjoms no hektāra, piemēram, Zemgalē ir iespējams pat iegūt 10 tonnas kviešu no hektāra, turpretī Vidzemē jau 4 tonnas skaitīsies laba raža.
- Meliorācijas sistēmas vai novadgrāvju sistēmas esamība īpašumā, kur viņu esamība būtiski ceļ auglību un attiecīgi arī zemes nomas maksa būs augstāka.
- Kā tiek zeme apsaimniekota, kopta vai tiek ievērota pareiza augu seka.
Ja visi šie aspekti īpašumā ir kārtībā, tad var uzsākt zemes iznomāšanas izsoli. Iegūt iespējami augstāku labumu var, ja ir nepieciešamās zināšanas, vēlme iedziļināties, kontakti un pacietība.