Kas ir mizgrauzis?
Mizgrauži ir tā nosaukti, jo tie vairojas koku iekšējā mizā, dzīvajos un mirušajos floēmas audos. Pieaugušas vaboles pārziemo meža pakaišos un inficētajos kokos, kad vides apstākļi nav labvēlīgi, lai vairotos. Pavasarī sākoties siltākam laikam (parasti maijā) mizgrauži sāk ceļot (var ceļot pat līdz 1km), meklējot novājinātus kokus. Kad koks ir atrasts, mizgrauzis urbjas cauri novājinātajai mizai, lai izveidotu tuneļus, kur var pāroties un dēt olas. Mizgrauži sevišķi bīstami ir ar to, ka atbrīvojot feromonus tiek piesaistīti lieli daudzumi citu mizgraužu, kā rezultātā tiek uzbrukts veseliem kokiem un tādejādi iznīcinot veselu koku mežaudzes lielās platībās. Ja laikapstākļi ir labvēlīgi (silts un sauss laiks), mizgrauzis divas līdz piecas nedēļas pēc koka inficēšanās var migrēt uz nākamo koku un atkārtot procesu. Pie labvēlīgiem apstākļiem var tikt radītas līdz trim paaudzēm mizgraužu. Kad kāpuri izšķiļas, tie barojas un sapinās zem mizas.
Mizgrauži sazinās savā starpā, izmantojot semio ķīmiskas vielas, savienojumus vai maisījumus, kas nes paziņojumus citiem sugas brāļiem. Daži elektro fizioloģiskie un uzvedības statistikas dati liecina, ka mizgrauži var sajust ne tikai ožas signālus tieši no citām mizvabolēm, bet arī dažus savienojumus no kokiem. Tiek uzskatīts, ka tos piesaista arī etanols, kas ir viens no mikrobu augšanas blakusproduktiem atmirušajos koksnes audos.
