Meža ciršanas veidi

Kas ir meža ciršana?

Ciršana ir process, kas notiek mežā, kad tiek nogriezti koki, lai uzlabotu audzes kvalitāti un/vai iegūtu kokmateriālus. Ciršanas darbības ietvaros izšķir divas pamatkategorijas – kopšanas ciršanu un galveno ciršanu. Jāpiemin arī specifiski ciršanas veidi, piemēram, sanitārā, rekonstrukcijas un ainavu ciršana.

Galvenā cirte - viens no izplatītākajiem ciršanas veidiem

Galvenā cirte ir mežaudzes izciršanas process, kas notiek, kad audze sasniedz noteikto vecumu vai diametru. Šo ciršanas veidu var saukt arī par atjaunošanas ciršanu, jo pēc tās pabeigšanas nepieciešams veikt meža atjaunošanu. Galvenās cirtes ietvaros iespējami dažādi izpildes veidi. Piemēram, kailcirte ir ciršanas veids, kas paredz mežaudzes pilnīgu izciršanu vienā posmā. Pēc kailcirtes mežs tiek atjaunots, izmantojot mākslīgas (stādīšanas vai sēšanas) vai dabiskas metodes. Kailcirtes maksimālā platība ir noteikta atkarībā no meža tipa.

Pieteikties konsultācijai

GALVENIE CIRŠANAS VEIDI UN TO LIETOŠANA:

Galvenā Cirte:

Kailcirte: mežaudze tiek izcirsta pilnībā. Pēc cirtes mežs tiek atjaunots. Maksimālā platība atkarīga no meža tipa.
Pakāpeniskā Cirte: mežaudze tiek izcirsta vairākos posmos, lai veicinātu dabisko atjaunošanos.
Izlases Cirte: neparedz pilnīgu mežaudzes izciršanu, tiek cirsta tikai daļa audzes.

Kopšanas Cirte:

Mērķis ir uzlabot paliekošo koku augšanas apstākļus un veidot vēlamo sastāvu.
Jaunaudžu Kopšanas Cirte: sākas, kad ātraudzīgie koki sāk apspiest mērķa sugas kokus.
Krājas Kopšanas Cirte: nodrošina iespēju iegūt ienākumus no apaļkoku sortimentiem.

Sanitārā Cirte:

Veicama, ja mežaudze ir cietusi no dabas postījumiem vai koku bojāejas.
Nocērt bojātos un slimus kokus, lai pasargātu pārējo audzi.

Ir būtiski, lai meža īpašnieks būtu informēts par dažādiem ciršanas veidiem un to pielietošanas laiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību un mežaudzes veselību.